Ernests Štāls interactive tour UK

IYIE 2010 interactive tour UK

IYIE 2010 Award winner Ernests Štāls went to the UK to undertake 12 day long UK interactive industry programme along with other international IYIE 2010 award winners from: China, Colombia, Estonia, India, Indonesia, Latvia, Lebanon, Mexico, Poland, Russia, Slovakia, Slovenia and Turkey.
Ernests and other finalists where in the UK for a programme of meetings in London, Bristol, Cardiff, Dundee and Middlesbrough to build their understanding of, and make contacts with the interactive industry.

Divpadsmit pērtiķu stāsts

Te nu tas ir – mans pēdējais ieraksts par gaitām Apvienotajā Karalistē. Kopumā bija ļoti interesanti. Iepazinos ar pārsteidzošiem un dažbrīd savādiem cilvēkiem no visas pasaules. Ar dažiem izveidojās ļoti labs kontakts un vēl dažus cenšos „atvilkt” uz Latviju. Noslēgumā bija vairākas tikšanās ar digitālajām aģentūrām, kurās to vadītāji dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās. Tad nu par tām šoreiz mazliet plašāk. Katra no aģentūrām izrādījās pilnīgi savādāka un ar citu darbības fokusu.

Unit9

(http://www.unit9.com/)

Aģentūrā strādā aptuveni 40 cilvēku. Veidojusi projektus, kas iesaista lietotāju, viņa sociālo tīklu draugus, un tas viss ir ielikts lieliskā stāstā. Labs piemērs ir Stella Artois King of Cannes. Šeit viņu pašu apstāsts par kampaņu:

http://www.youtube.com/watch?v=c6CcABG61C8

Nav brīnums, ka viņu iegūto balvu skaits ir milzīgs, tai skaitā Webby awards un Kannu lauvas. Izvērtās diskusija par klientu piesaisti un veidu, kā ar viņiem labāk strādāt. Galveno akcentu viņi liek uz augstas kvalitātes skicēm (wire-frames). Praktiski viņi izveido strādājošu prototipu vēl pirms ir uzrakstīta kaut viena koda rinda. Protams, problēma ir, kā panākt, lai klients maksā par šādu prototipu. Arī pats esmu saskāries ar šādu problēmu.

Fokuss – izstrādājam radošo risinājumu no A līdzZ, bet klientus ļaujam piesaistīt mūsu partneriem – reklāmas un mediju aģentūrām.

Lietas, kas palika prātā:

• Piero (īpašnieks un vadītājs) ir biologs pēc izglītības un pie digitālajām lietām nonācis pēc darbības filmu industrijā.
• Pajautāju, cik bieži viņi saka „Nē!” projektu piedāvājumiem.Piero atbildēja, ka „biežāk, bet arvien vēl par maz”. Es pats esmu pieredzējis, ka ir reizes, kad labāk ir aiziet no piedāvājuma, nekā, vārda tiešā nozīmē, mocīties ar klientu vai projektu.
• Aģentūrai tagad ir filiāles visā pasaulē, bet ne ASV, jo tur neesot savs cilvēks. Viņi vienmēr iet uz valstīm, kurās viņiem ir savi cilvēki, draugi.

Moving brands

(http://www.movingbrands.com/)

Pirmais, kas iekrita acīs, ir tas, ka viņi no ielas puses gandrīz nav redzami. Nav lielu, skaidru izkārtņu vai kas cits. Tajā pašāai pat laikā aģentūra aizņem veselu ēku, bet konferenču zāle ir atrodas pavisam citā ēkā.
Te pēdējo darbu rullītis:

http://www.youtube.com/watch?v=SsoEJ9FmTAs

Fokuss – lielāko daļu lietu darām paši, bet piesaistām augstas raudzes speciālistus, „kuriem jāstrādā pie mums birojā”.

Lietas, kas palika prātā:

• Radošais direktors un līdzīpašnieks izlēma veidot savu aģentūru uzreiz pēc skolas beigšanas. Viņš izvēlējās investēt 10 gadus, lai pats kļūdītos un no savām kļūdām mācītos, nevis kāptu pa karjeras kāpnēm un tad varbūt izveidotu savu uzņēmumu no nulles.
• Pie pirmā klienta viņi brauca ar taksi, kam nevarēja sagrabināt naudu.
• Ar Džeimsu – vienu no līdzīpašniekiem un vecāko radošo direktoru – esmu sācis sarunas par ierašanos Rīgā uz vieslekciju.

R/GA

(http://www.rga.com/)

Es beidzot uzzināju, kas stāv aiz Nike+ idejas un kampaņām. R/GA ir aģentūra ar 30 gadu vēsturi un spēju mainīties līdzi laikam. Sākot ar video montāžu un beidzot ar mobilajiem risinājumiem.
Pārsteidza atklātums ar kādu Londonas birojs strādā. Mēs redzējām interaktīvo Nike stendu, kurš tika uzstādīts šonedēļ (25.10.). Varējām paspēlēties ar Nokia platformu, kas paredzēta interaktīvai tirdzniecībai veikalos. Tā vēl ir agrā izstrādes stadijā, bet vienalga, neviens neko neiebilda pat par fočēšanu.
Te viņu darbu neliels apkopojums no 2009. gada:

Fokuss – Mēs sākam ar uzņēmuma vīziju un beidzam ar sīkāko detaļu.

Lietas, kas palika prātā:

• R/GA nepārpērk uzņēmumus. Viņi dažādās pasaules vietās „izliek” savus cilvēkus, kas vēro vidi vienu gadu un saprot, vai tur ir vērts doties vai nē. Pašlaik visā pasaulē viņiem esot 40 šādi pārstāvji.
• Protams, nevar nepamanīt, ka „R/GA” ir līdzīgs īpašvārdam „RĪGA”. Kreigs (starptautiskais vadītājs) diezgan labi zināja par Rīgu un kas šeit notiek.
• Beer o’clock – piektdienās pēc pulksten 17.00 viņiem birojā ir alus.

Arī ar šiem cilvēkiem mēģinu vienoties par viņu viesošanos Rīgā.

Lshift

(http://www.lshift.net)

Varētu šo komandu arī saukt par digitālo aģentūru, taču viņi neveido vienkāršus risinājumus, viņi nezīmē dizainus, netaisa flash spēlītes, nekrāmējas ar video. Viņi ir pilnīgi citādi nekā iepriekš sastaptie aģentūru pārstāvji. Viņi ir kā samuraju pulks, kuram patīk uzņemties sarežģītus programmēšanas uzdevumus un tos atrisināt, izmantojot labāko iespējamo valodu. Vairāk informācijas šeit.
Runājām par darba organizāciju, dokumentāciju un vēl pārīti urķu (gīku) lietām.
Ja nu kādam ir interese ar viņiem sadarboties, varu savest kopā.
Lieta, kas palika prātā – patiesībā tā ir fiziska lieta. Grāmata, kurā viņi izklāsta visu savu procesu, kā viņi strādā un kāpēc. Tas palīdzot klientiem labāk iejusties viņu ādā.

Noslēguma vietā

Mēs bijām 12 cilvēki no visas pasaules. Bija daudz alus, bet bija arī daudz sarunas par to kādas problēmas katram no mums ir ar saviem projektiem. Apmainījāmies idejām, kontaktiem. Man, piemēram, tagad ir labs kontakts Indijā, iespēja palikt pa nakti Mehiko (tur ir arī baseins) un ielūgums uz Libānas nakts dzīvi.
Interesanti, ka mūsu vidū nebija neviena meitene. Toties mūsu vidū bija Karena, kas organizēja visus pasākumus un centās mūs saorganizēt. No šejienes arī radās 12 pērtiķu stāsts

Pats pašlaik esmu devies tālāk un atrodos Silīcija ielejā, Kalifornijā. Tāpēc arī kavēšanās ar ierakstu.

Mind the gap*

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, lielākoties visas tikšanās ir notikušas ar spēļu industrijas pārstāvjiem. Neskatoties uz to, ka viņi veido spēles, arī viņi ir „starterīši” – kompānijas, kas sāk savu darbību un dodas virzienā, par kuru īsti līdz galam pašiem nav skaidrības. Tiekoties un runājot ar šādu kompāniju pārstāvjiem, ir izkristalizējušās vairākas lietas, padomi no viņu pieredzes, ar kuriem šeit varētu padalīties.

Tīklošana (networking)

Šī laikam ir viena no vissvarīgākajām un arī viena no visvairāk pieminētajām lietām tiekoties ar pilnīgi dažādas specifikas uzņēmumiem, bet kuri darbojas globālā tirgū. Jauniem uzņēmumiem ir jāveido kontaktu tīkls, jādodas uz izstādēm, jāiet klāt nepazīstamiem cilvēkiem un jāsāk vienkārši stāstīt par sevi. Šādi viena no kompānijām (Proper games) tika pie atslēgas partnera. Viņu programmētājs uzdūrās lielas kompānijas pārstāvim izstādē. Cits spēļu veidotājs (21 gadu vecs) regulāri apmeklē dažādus pasākumus un, atgriežoties no viena šāda sarīkojuma, lidmašīnā apsēdās blakus Sony UK mārketinga cilvēkam. Tagad viņš strādā pie Sony „top secret” projekta un neuztraucas par ienākumiem. Ar viņu parunājām arī par to, kas ir veiksme.

Izdzīvošana

Katram no uzņēmumiem par to ir savs konkrēts stāsts. Lielākā daļa izdzīvošanu ir nodrošinājuši būdami mazi un netaisot produktus, kas nav vajadzīgi. Tātad – bijuši efektīvi. Pasaulē pašlaik šis piegājiens kļūst arvien populārāks un vairāk informācijas var atrast, meklējot „lean startups”. Lean startup ir piegājiens produktu radīšanā, kur liels uzsvars ir uz ātru prototipu veidošanu un runāšanu ar gala lietotājiem. Vairāk informācijas par šo virzienu var atrast šeit un šeit.
Piemēram, kompānija Digital goldfish sāka veidot spēles, kad viens no kompānijas īpašniekiem strādāja Tesco (lokālais Rimi) par pārtikas ielicēju maisiņā, bet otrs par naktssargu slimnīcā. Tas viņiem gan netraucēja sēsties lidmašīnā un kļūt par uzņēmējiem, dodoties uz lielāko mobilās industrijas pasākumu Barselonā. Tagad viņiem ir vairāk kā 10 darbinieku un klienti visā pasaulē.
Nedaudz pārsteidz tas, ka ļoti maz no kompānijām piesaista riska kapitālu. Uzsvars ir uz vienmērīgu uzņēmuma attīstību un pēc iespējas būt pašpietiekamam. Ārējais finansējums ir tikai augšanas fāzē un arī tad tikai, ja to piedāvā un tas nav jālūdz. Tādējādi tiek iegūti labāki nosacījumi un nav jāatdod liela daļa uzņēmuma.

Iterāciju biežums

Gandrīz ar visiem uzņēmumiem, kuri kaut ko programmē, bija sarunas par produkta attīstīšanu un virzīšanu tirgū. Daudziem ir kopīgs tas, ka viņi cenšanas strādāt mazos ciklos – radām kaut ko, palaižam tirgū, redzam, kā tas strādā, labojam un atkal palaižam tirgū.
Tas attiecas ne tikai uz pašu produktu, bet arī uz biznesa modeli – veidu kā tiek pelnīta nauda. Vai tas ir maksas pakalpojums, vai tā ir abonēšana, vai pavisam cits veids kā tiek ģenerēti ienākumi..
Programmatūras izstrādes procesā metodoloģija ir „agile”, jeb citiem vārdiem sakot, iterācijas. un lielākā daļa programmētāju ar to ir pazīstama. Arī šeit parādās lean startups piegājiens, kuru minēju jau iepriekš.

Vienkāršība

Arī šis jēdziens sarunās parādās vairākkārt. Izstrādājot kādu jaunu produktu vai pakalpojumu, labāk ir noņemt kādas funkcionalitātes, nekā likt klāt. It īpaši sākumā, kad ir svarīgi parādīt kas tad īsti par ideju Tev ir un ko tā var dot konkrētajam lietotājam. Vēlāk, balstoties uz lietotāju atsauksmēm, statistiku, var likt klāt jaunas iespējas un mainīt projektu. Pāris labi raksti – šeit un šeit.

Nākošreiz vairāk par digitālajām aģentūrām Lielbritānijā. Ar tām tikšanās ir šodien un rīt. Programmā ir Isobar, Unit9 un Moving brands.
___________________________________
*“Mind the gap” ir frāze, kura vienkārši iesēžas galvā, izmantojot Londonas metro. Tā izskan vidēji trīs reizes katrā pieturvietā. Man tas kaut kā sasaucās ar to, ka jāpiedomā pie tā attāluma, kas mūs šķir no pārējās pasaules.

Skatiens pa labi

Sanāca tāda lielāka pauze kopš iepriekšējā ieraksta. Patiesībā visas tikšanās notiek šonedēļ. Pagājušā nedēļa bija veltīta prezentācijām un, tā teikt, „iepazīsti pārējo valstu pārstāvjus”.

Prezentācija aizritēja ierasti – gatavošanās, nepieciešamais daudzums adrenalīna, prezentācija, atvieglojums, domas, ka vajadzēja pateikt “to un to”.

Pārējo valstu pārstāvji ir ļoti spēcīgi. Libānietis veido izglītojošās spēles jaunatnei. Indietis ražo un izplata daudzpunktu skārienjūtīgas virsmas. Igaunim ir projekts, kurš taisa revolūciju tiešsaites apģērbu iegādē. Meksikānis vada 50 cilvēku uzņēmumu un ir nodibinājis savu mācību iestādi, kurā apmācīt profesionāļus. Arī pārējie dalībnieki neatpaliek.

Reālas tikšanās ar uzņēmumiem līdz šim ir bijušas maz. Visas līdzšinējās iepazīšanās saistītas ar spēļu industriju. Tikos ar Ianu Livingstonu – cilvēku, kurš ir piedalījies Laras Kroftas radīšanā. Interesanti, ka savu biznesu viņš ir sācis ar galda spēlēm septiņdesmitajos un reāli audzis visam līdzi. Pašlaik viņš ir veiksmīgi pārdevis savu kompāniju Eidos Interactive, ir iecelts par tās mūža prezidentu un pēta lietotāju statistiku saviem Facebook projektiem.

Apmeklējām arī Abertija universitāti Dandī (Dundee) pilsētā. Nelielajā pilsētā daļa no universitātes ir iesaistīta spēļu radīšanā. Tur tiek pasniegts viss par tehnisko, dizaina un biznesa pusi spēļu biznesā. Apkārt universitātei ir izauguši uzņēmumi, kurus veido skolas beidzēji. Interesanti apmeklēt uzņēmumus, kuros katrā ir milzīgs televizors un visu veidu konsoles – tā teikt, darba vajadzībām.

Nākošajā reizē mazliet plašāk uzrakstīšu par pašiem uzņēmumiem un cilvēkiem, kas aiz tiem stāv un kā viņi tur ir nokļuvuši.

p.s. “Skatiens pa labi” man varētu būt aiztaupījis pāris lauztus kaulus. Visu laiku ir sajūta, ka esmu ne tajā ielas pusē un dodos ne tajā virzienā.

Pirmais

Tā nu ir, šis ir mans pirmais ieraksts „Creative economy” blogā. Turpmākajās 10 dienās šeit publicēšu vairākus rakstus, kuros pastāstīšu, kā man veicas Londonā Britu padomes IYCE2010 pasākuma ietvaros. Informēšu par to, ko esmu redzējis, saticis, ko uzzinājis un kam pieskāries.

Mans brauciena mērķis ir veidot kontaktus, ar kuriem pēcāk varētu dalīties šeit uz vietas Latvijā. Vēlos satikt vietējos interaktīvās nozares profesionāļus, kurus uzaicināt uz Latviju sniegt lekciju par radošo industriju – gan interneta, gan reklāmas/mediju. Īpaši vēlos koncentrēties uz tiem gudriniekiem, kas varētu dalīties pieredzē, kā veidot kontaktus un pārdot savu produktu. Esam ziemeļnieki un nemīlam uzbāzties citiem ar savu lielisko ideju/ražojumu/veidojumu. Vēlamies, lai mūs kāds pamana no malas un pats pienāk klāt. Realitātē gan tā īsti nenotiek un tad nu kāds talants vai produkts paliek neatklāts plašākai publikai. Šo es gribu salauzt.

Nedaudz par formātu, kādā ziņošu par savām aktivitātēm. Ir ideja aktīvi izmantot twitter.com sniegtās iespējas. Mani tur var atrast zem @so_on. Tāpat domāju taisīt ātrās bildes ar telefonu (esmu aprīkots ar lielisku Nokia e52) un lēnās bildes (esmu aprīkots arī ar Nikon D80). Protams, kā jau minēju iepriekš, būs regulāri ieraksti šinī blogā.

Nedaudz par mani. Esmu skolots uzņēmējdarbībā, bet visu aktīvo darba dzīvi pavadījis interneta nozares uzņēmumu paspārnē. Vispirms interneta aģentūrā, kurā darbs bija saistīts ar mājas lapu pārdošanu un izstrādes vadīšanu, pēcāk – pats savā uzņēmumā, kur beidzot varu eksperimentēt ar idejām un pieejām ražošanā. Paralēli esmu arī konsultants mediju un reklāmas nozares uzņēmumiem, kuri vēlas zināt, kas ir/nav iespējams un kā kopējās kampaņas ietvaros uztaisīt „kaut ko” arī internetā.

Uz tikšanos šeit, citur un Britu padomes pasākumā, kad būšu atpakaļ Rīgā.

Vairāk par šī gada konkursa norisi, tā finālistiem un žūrijas viedokli varat uzzināt noskatoties video: